lamzaks
lamzaks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lamzaks | lamzaki |
| Ģen. | lamzaka | lamzaku |
| Dat. | lamzakam | lamzakiem |
| Akuz. | lamzaku | lamzakus |
| Lok. | lamzakā | lamzakos |
1.Neveikls, neizveicīgs, lempīgs, arī liels, garš cilvēks.
1.1.Rupjš, neaudzināts, arī nekārtīgs cilvēks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ka gribēji pierādīt, ka vari to viņas lamzaku atņemt?
- – tika atvērtas durvis un telpā iebruka trīs lamzaki.
- Vai tu vispār apjēdz, kāds lamzaks esi?
- Draudzene apgalvoja, ka Sergejs esot lamzaks un nemaz nedomājot par viņu kopīgo nākotni.
- Protams, ir jābūt diezgan lielam lamzakam, lai tiešām aizlīstu priekšā kādai TV kamerai.