Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
laipnība
laipnība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.laipnībalaipnības
Ģen.laipnībaslaipnību
Dat.laipnībailaipnībām
Akuz.laipnībulaipnības
Lok.laipnībālaipnībās
1.parasti formā: vienskaitlis Pieklājīga, labvēlīga attieksme, izturēšanās.
PiemēriNekad tādu laipnību no viņa puses līdz šim manījis nebiju.
  • Nekad tādu laipnību no viņa puses līdz šim manījis nebiju.
  • Tādos brīžos es uzlieku savu draudzīgo smaidu un skatos sarunu biedriem tieši acīs, esmu taisnīguma un laipnības iemiesojums, paraugpilsoņa prototips.
  • Katrā ziņā viņa laipnība likās diezgan aizdomīga.
  • Mūsdienu pasaule cieš nepietiekamas laipnības dēļ.
  • Ar savu jautro dabu, laipnību un gudrību, ieinteresētību mākslas, mūzikas un teātra attīstībā un lielo centību ātri apgūt dāņu valodu un tajā runāt, viņa bija ļoti iemīļota dāņu tautā.
  • Tā ir pieklājība, ne laipnība, un tās ir divas dažādas lietas.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Pazīme (lietv) ↔ Pazīme (adj): laipns1Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi.
Stabili vārdu savienojumiPati laipnība.
1.1.Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
Piemēri– Atklāti sakot, bez jūsu laipnības šodien es nokavētu darbu.
  • – Atklāti sakot, bez jūsu laipnības šodien es nokavētu darbu.
  • Nākamā rītā tomēr neturpinājām laipnības, ar kādām bijām apmainījušās vakarā.
  • Ja pavisam nesen redzējām, kā abi līderi apmainījās laipnībām, tad tagad ir iespēja sekot līdzi jau tam, kā viņi gatavojas savstarpējiem apkampieniem.
Saistītās nozīmes
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Rezultāts ↔ Pazīme (adj): laipns1Tāds, kas izturas pieklājīgi, arī labvēlīgi.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit