laikabiedrs
laikabiedrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | laikabiedrs | laikabiedri |
| Ģen. | laikabiedra | laikabiedru |
| Dat. | laikabiedram | laikabiedriem |
| Akuz. | laikabiedru | laikabiedrus |
| Lok. | laikabiedrā | laikabiedros |
Cilvēks, kas dzīvo vai ir dzīvojis vienā laikā, laikmetā (ar kādu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- 1934. gada pavasarī laikabiedrus izteikties mudināja kādas pieviltas mīļākās nežēlīgā rīcība.
- Paralimpiskais sports pelna apbrīnu, jo tas apvieno nudien neapskaužamus laikabiedrus.
- Rembrants un viņa laikabiedrs Karavadžo dominēja baroka mākslā 17.gadsimta sākumā.
- Laikabiedru atmiņā viņš paliek kā inteliģenta personība ar ļoti plašām zināšanām.
- Klēts iekārtojums tiks veidots atbilstīgi Plūdoņa dēla Varimanta un laikabiedru atmiņām.