laicība
laicība sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | laicība | laicības |
Ģen. | laicības | laicību |
Dat. | laicībai | laicībām |
Akuz. | laicību | laicības |
Lok. | laicībā | laicībās |
1.Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam.
2.Derīgs, parasts, vienkāršs.
3.Nogatavojies.
Avoti: NeV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- visas cilvēku rokas vienās rokās top dzīvības atpestīšana laicībā – māksla.
- Dvako ne tikai pūstošā laicība, bet arī ibēriešu, ķeltu, kartāgiešu, romiešu un mauru mistrs.
- — Ko citādi viņš būtu meklējis laicībā!
- Ja tas ienes atgaismu laicība.
- Saku, ka tad Pestītājs pats no debess ligzdas, kura vēl siltāka, nolaidās zemē no mūžības laicībā.