labināt
labināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | labinu | labinām | labināju | labinājām | labināšu | labināsim |
| 2. pers. | labini | labināt | labināji | labinājāt | labināsi | labināsiet, labināsit |
| 3. pers. | labina | labināja | labinās | |||
Pavēles izteiksme: labini (vsk. 2. pers.), labiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: labinot (tag.), labināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: labinātu
Vajadzības izteiksme: jālabina
1.Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
1.1.intransitīvs
2.apvidvārds Aicināt, vilināt.
3.Pielabināt, maigi izskaidrot, glaudīt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- viņa labina sētas sargu un raisās vaļā no rejām, no akmeņiem un dēļiem.
- Es labinu un runāju, un velku, bet Pakalnu ķēve nekustas ne no vietas.
- Atsauksim atpakaļ laiku Un, labinot lēnīgām lūgsnām, ozola aizgaldā laistu aiz atslēgas paslēpsim spožu.
- Tā vietā, lai intensīvas satiksmes laikā regulētu satiksmi, mums jābrauc labināt, mācīt rakstīt saskaņoto paziņojumu.
- Miķelis ( labinādams).