labiņš
labiņš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labiņš | labiņi |
| Ģen. | labiņa | labiņu |
| Dat. | labiņam | labiņiem |
| Akuz. | labiņu | labiņus |
| Lok. | labiņā | labiņos |
Dem. → labs.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Esi nu tik labiņš un tūlīt pat aizskrien pēc visa vajadzīgā.
- – Labs Magnuss, labiņš, – es mīlīgi sacīju, tuvodamies šunelim.
- Dod tagad tās Terēzes, esi tik labiņš.
- Tagad būšu labiņš, bet pagaidi tik man, Mordān, gan tu arī paslīdēsi...
- Tad misters Kennets ir labiņš, neizkliedz aizrādījumus, nelamājas un nevicina dūres pa gaisu.