labdiena
labdiena sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labdiena | labdienas |
| Ģen. | labdienas | labdienu |
| Dat. | labdienai | labdienām |
| Akuz. | labdienu | labdienas |
| Lok. | labdienā | labdienās |
1.Sveiciens, satiekoties dienā.
2.tikai formā: daudzskaitlis Sveicieni, ko sūta kādam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cilvēks lauku sētā atkal nācis un gājis bez labdienas un cienasta...
- Agrāk tādu gan nebija, — Kadiķis pukojās labdienas vietā.
- Mētra pazina vīru, kam visi trijatā teica skaļu labdienu.
- Vaitkus izķepurojās no savas mašīnas un padeva labdienu, pastieptajā rokā turēdams zāles.
- Redzēsi, ka viņš pats tev pirmais pados labdienu.