labēdis
labēdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | labēdis | labēži |
Ģen. | labēža | labēžu |
Dat. | labēdim | labēžiem |
Akuz. | labēdi | labēžus |
Lok. | labēdī | labēžos |
1.Tāds, kuram ir laba apetīte.
2.Kāds, kurš krāpnieciskos nolūkos izliekas par labu draugu.
Avoti: EH