labēdis
labēdis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | labēdis | labēži |
| Ģen. | labēža | labēžu |
| Dat. | labēdim | labēžiem |
| Akuz. | labēdi | labēžus |
| Lok. | labēdī | labēžos |
1.Tāds, kuram ir laba apetīte.
2.Kāds, kurš krāpnieciskos nolūkos izliekas par labu draugu.
Avoti: EH