lūrēt
lūrēt 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lūru | lūram | lūrēju | lūrējām | lūrēšu | lūrēsim |
| 2. pers. | lūri | lūrat | lūrēji | lūrējāt | lūrēsi | lūrēsiet, lūrēsit |
| 3. pers. | lūr | lūrēja | lūrēs | |||
Pavēles izteiksme: lūri (vsk. 2. pers.), lūriet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lūrot (tag.), lūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lūrētu
Vajadzības izteiksme: jālūr
1.Slepus skatīties, vērot.
2.Skatīties ilgi (uz ko); skatīties nekustīgi, ilgi.
Stabili vārdu savienojumiLūrēt ar vienu aci. Lūrēt caur pieri.
- Lūrēt ar vienu aci — skatīties zaglīgi, slepus (uz ko)
- Lūrēt caur pieri — skatīties naidīgi (uz ko)
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ruksis vēl kādu brīdi pikti lūrējis no krūmiem, līdz aizgājis.
- Nav tā, ka esam tikai lūriķi, kas lūr datorā,
- Lūr kaut kur, acis piemiegušas, bet ne uz vienu.
- Edīte šūpoja kāju pār kāju un caur pieri lūrēja uz Alekseju.
- Kāpaļājām pa svešzemnieku sētām, jumtiem, lūrējām pa svešzemnieku logiem.