lūžņa
lūžņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lūžņa | lūžņas |
| Ģen. | lūžņas | lūžņu |
| Dat. | lūžņai | lūžņām |
| Akuz. | lūžņu | lūžņas |
| Lok. | lūžņā | lūžņās |
1.Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
2.Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
3.apvidvārds Nevīža, netīrelis.
Avoti: LLVV, SiV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bija plānots, ka tas aptvers teritoriju no Lūžņas līdz Melnsilam.
- Beidzot Loranga atcerējās, ka lūžņu mājā karājas daži nejauki aizkari.
- – Klau, Masarīn, tam lūžņu opelim taču nav motora.
- Jo lūžņu opeli Gustavs bija nočiepis un aizvedis atpakaļ uz cietumu.
- Gājiens cauri lūžņai izrādījās pārpārēm juklāks, nekā Atkritējs bija paredzējis.