līk
Lietojuma biežums :
līk apvidvārds
1.Saīsinājums no “līks”.
2.Savienojumos ar “līkums” izsaka pastiprinājumu.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Līķis ( no lejasvācu: " līk") jeb mironis, līdz 18. gadsimtam arī miesas, ir miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis.
- sakne *klei-, *kli- un saista tos ar liet. kleīvas, klyvas 'līkkājains', klišas " līkkājains', latv. kleivs, kleins, klejš ' līk(kājains)', kluins 'šķībs, greizs, līkkājains, vājš", liet. klypti 'sašķiebties" u. c, taču pieļauj iespēju, ka liet. klibas, kurš vismaz ar nozīmi 'līkkājains' pieder iepriekšminētajai saknei, varētu būt radies, tai saplūstot ar citu, onomatopoētisku etimoloģisko ligzdu, kurā ietilpst, piemēram, liet. klabēti 'klabēt, klaudzēt" ( F r a e n k el LEW I 267-268), latv. klabēt, klabināt, klambāt, - uōt 'neveikli, lempīgi iet', klemberēt 'klaiņot, vilkties", senpr.
- Ātrums pa simetriskajām pārmiju pārvedām ņemot vērā pastāvīgu pārvedlīknes pieskares rādiusu bez sākuma leņķa ( t.i. no asmens tievgaļa līdz pārvedlīknes galapunktam pirms vai pēc krusteņa kaitīgās telpas), krusteņa marku darba šķautņu formu ( saīsinātie apzīmējumi: abas taisnas ( " T"); abas simetriskas līklīnijas ( " līk.
- Rancānes „ smīklači” rōda, ka austrumizlokšņu morfoloģija līk salaseit pavysam cytaidōkas formas „ nōkūtnīša” eksperimenta atklōsmei.
- Syuta cytu sulaiņu , vjāi siržuok līk , kab jūs koņča pēdīgi nūgiutu