līdzrunāt
līdzrunāt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | līdzrunāju | līdzrunājam | līdzrunāju | līdzrunājām | līdzrunāšu | līdzrunāsim |
| 2. pers. | līdzrunā | līdzrunājat | līdzrunāji | līdzrunājāt | līdzrunāsi | līdzrunāsiet, līdzrunāsit |
| 3. pers. | līdzrunā | līdzrunāja | līdzrunās | |||
Pavēles izteiksme: līdzrunā (vsk. 2. pers.), līdzrunājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: līdzrunājot (tag.), līdzrunāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: līdzrunātu
Vajadzības izteiksme: jālīdzrunā
1.Līdztiesīgi runāt (piemēram, kādā jautājumā).
2.apvidvārds Līdzi runāt.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
- Tas esot darīts, lai Strezas varianta izjukšanas gadījumā varētu “ līdzrunāt” šaurākajā PSRS-Francijas-ČSSR drošības sistēmā.
- Viņš vēlreiz uzsvēra, ka Latvijas nodomu noslēgt līgumu ar PSRS izraisījusi vēlēšanās “ līdzrunāt” PSRS un Francijas attiecībās, un uzsvēra, ka atrisinājums ar Vācijas līdzdalību [100.lp.] būtu “ daudz patīkamāks”.
- Tā, piemēram, Latvijas sūtnis Zviedrijā P. Sēja sūtņu konferencē izteicās, ka Baltijas valstu tiesības “ līdzrunāt” ir svarīgas: “ Kara gadījumā ar Vāciju Krievija mums neprasīs armijas caurlaišanu, bet darīs, kas viņai vajadzīgs.
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.