līdznācējs
līdznācējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdznācējs | līdznācēji |
| Ģen. | līdznācēja | līdznācēju |
| Dat. | līdznācējam | līdznācējiem |
| Akuz. | līdznācēju | līdznācējus |
| Lok. | līdznācējā | līdznācējos |
līdznācēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdznācēja | līdznācējas |
| Ģen. | līdznācējas | līdznācēju |
| Dat. | līdznācējai | līdznācējām |
| Akuz. | līdznācēju | līdznācējas |
| Lok. | līdznācējā | līdznācējās |
Tas, kas nāk (kādam) līdzi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa ieveda līdznācējus savā kāpņu telpā un kopā viņi uzkāpa trešajā stāvā.
- Līdznācēja atlaidās uz Romāna kušetes, salieca ceļgalus un papleta pret skatītājiem.
- Viņš strādās te, — Salome uzrunāja Durgu un iepazīstināja suni ar līdznācēju.
- Durga bija pirmā līdznācēja.
- Man ir līdznācējs.