līdzgaitnieks
līdzgaitnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | līdzgaitnieks | līdzgaitnieki |
Ģen. | līdzgaitnieka | līdzgaitnieku |
Dat. | līdzgaitniekam | līdzgaitniekiem |
Akuz. | līdzgaitnieku | līdzgaitniekus |
Lok. | līdzgaitniekā | līdzgaitniekos |
līdzgaitniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | līdzgaitniece | līdzgaitnieces |
Ģen. | līdzgaitnieces | līdzgaitnieču |
Dat. | līdzgaitniecei | līdzgaitniecēm |
Akuz. | līdzgaitnieci | līdzgaitnieces |
Lok. | līdzgaitniecē | līdzgaitniecēs |
1.Viens no diviem vai vairākiem cilvēkiem, kas darbojas kopā, vienlaikus kādā pasākumā un ir tuvi pēc uzskatiem.
1.1.pārnestā nozīmē Tas, kas ir ilgāku laiku ciešā saistībā ar kādu cilvēku.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņam un viņa līdzgaitniekiem ir draudēts ar izrēķināšanos, uzsver Janukovičs.
- Comet un līdzgaitniekam Ford Falcon sākumā bija ļoti līdzīgi priekšējie režģi.
- Grosvalds toreizējo līdzgaitnieku portretējis nelielā akvarelī ( 1916, LNMM).
- Protams, es ļoti centīšos, un citi mūsu līdzgaitnieki arī.
- “Sievietes līdzgaitnieks ir vīrietis, vīrieša līdzgaitnieks ir darbs.”