līdzbiedrs
līdzbiedrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdzbiedrs | līdzbiedri |
| Ģen. | līdzbiedra | līdzbiedru |
| Dat. | līdzbiedram | līdzbiedriem |
| Akuz. | līdzbiedru | līdzbiedrus |
| Lok. | līdzbiedrā | līdzbiedros |
līdzbiedre sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdzbiedre | līdzbiedres |
| Ģen. | līdzbiedres | līdzbiedru |
| Dat. | līdzbiedrei | līdzbiedrēm |
| Akuz. | līdzbiedri | līdzbiedres |
| Lok. | līdzbiedrē | līdzbiedrēs |
Cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņš bija lielisks cilvēks,” saka kāds nogalinātā policista līdzbiedrs.
- Un tikai tad pārējie vilki tevi respektē, pieņem kā līdzbiedru.
- Ik gadu kopā dodas tie paši līdzbiedri, cits citu iesaista.
- Turklāt pašam nomniekam attiecībā pret saviem līdzbiedriem bija prioritātes tiesības.
- Satiksies ar līdzbiedriem, būs, ko atcerēties, par ko parunāt.