līdējs1
līdējs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdējs | līdēji |
| Ģen. | līdēja | līdēju |
| Dat. | līdējam | līdējiem |
| Akuz. | līdēju | līdējus |
| Lok. | līdējā | līdējos |
līdēja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | līdēja | līdējas |
| Ģen. | līdējas | līdēju |
| Dat. | līdējai | līdējām |
| Akuz. | līdēju | līdējas |
| Lok. | līdējā | līdējās |
1.Darītājs → līst.
2.Cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Di*sā Līdējs ( @ dirsalidejs) June 28, 2016
- Tu manu pēdu līdējs,
- Es tev vēl vairāk varu pateikt — tas viņa draugs dižkareivis Ēršķis taču ir gnīda pēdējais, sūdzētājs, ziņotājs, priekšniecībai dirsā līdējs.
- Tas bija viņa tēvs Indriķis, kurš priekš visiem šiem izdzimteņiem, līdējiem un rausējiem, kā buržujiem, tā plukatām, izcīnīja Latvijas valsti.
- Noteikti bijuši arī smagi personiski pārdzīvojumi, par kuŗiem dzejniece gan tieši nerunā, bet kas skan cauri viņas sarkasma pilnajām rindām par liekuļiem un līdējiem.