lēlot
lēlot 2. konjugācijas darbības vārds; novecojisLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lēloju | lēlojam | lēloju | lēlojām | lēlošu | lēlosim |
| 2. pers. | lēlo | lēlojat | lēloji | lēlojāt | lēlosi | lēlosiet, lēlosit |
| 3. pers. | lēlo | lēloja | lēlos | |||
Pavēles izteiksme: lēlo (vsk. 2. pers.), lēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lēlojot (tag.), lēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lēlotu
Vajadzības izteiksme: jālēlo
Dziedāt, lelot.
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tad viņš, pļāpa tāds, nolēloja vēl ko tādu, ko viņam nudien nevajadzēja lēlot.
- Bet setuči dosies uz setu novadiņu, un nekad tur nebeigs lēlot.
- Lai nu kā, arī tad, ja setuči runā igauniski, latviski vai citās valodās, viņi vienmēr runā lēlojot.
- Jo Estrella to bija zaudējusi jau sen. Viņa šūpojās man uz kamiešiem, žņaudza rīkli un spalgā balsī lēloja laikam kādu cīņas dziesmu, no kuras līdz manim nonāca tikai vienas takts garuma fragmenti.
- Un mūžam senos sapņus mīļi lēlot: