lēkt
lēkt 1. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lecu | lecam | lēcu | lēcām | lēkšu | lēksim |
| 2. pers. | lec | lecat | lēci | lēcāt | lēksi | lēksiet, lēksit |
| 3. pers. | lec | lēca | lēks | |||
Pavēles izteiksme: lec (vsk. 2. pers.), leciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lecot (tag.), lēkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lēktu
Vajadzības izteiksme: jālec
lekt 1. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | lecu | lecam | lēcu | lēcām | lekšu | leksim |
| 2. pers. | lec | lecat | lēci | lēcāt | leksi | leksiet, leksit |
| 3. pers. | lec | lēca | leks | |||
Pavēles izteiksme: lec (vsk. 2. pers.), leciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: lecot (tag.), lekšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: lektu
Vajadzības izteiksme: jālec
1.intransitīvs Ar atspērienu atrauties no pamata un virzīties (uz augšu, sānis, atpakaļ, arī kam pāri).
Stabili vārdu savienojumiLēkt klases. Lēkt uz kruķiem.
- Lēkt klases frazēma — spēlēt klases
- Lēkt uz kruķiem sarunvaloda, kolokācija — pārvietoties ar kruķiem
1.1.transitīvs
1.2.Vairākkārt ar atspērieniem atraujoties no pamata un virzoties uz priekšu, pārvietoties.
1.3.Ar strauju kustību īslaicīgi izvirzīties virs ūdens (par zivīm).
2.intransitīvs Ar atspērienu atrauties no pamata un pārvarēt augstumu, attālumu, arī gaisā veikt kādas kustības (piemēram, vingrojumu, triku).
3.intransitīvs Ar atspērienu atrauties no pamata un krist (uz zemāku vietu).
3.1.joma: fiziskā kultūra un sports Slēpošanā – pēc nobrauciena (pa tramplīnu) un atspēriena atrauties (no tā) un planēt, cenšoties piezemēties iespējami tālāk.
3.2.joma: fiziskā kultūra un sports Daiļlēkšanā – pēc atspēriena vai atgrūdiena (no torņa vai tramplīna) krist ūdenī, veicot gaisā dažādus vingrojumus.
4.intransitīvs Pēkšņi, ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, virzīties (no kurienes ārā vai kur iekšā).
4.1.Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
4.2.Savienojumā ar "mugurā", "sedlos" u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
4.3.pārnestā nozīmē Savienojumā "lēkt ārā": neiederēties (kur).
5.intransitīvs Savienojumā ar "augšā", "kājās", "stāvus" u. tml.: strauji, pēkšņi celties (stāvus, retāk sēdus).
Stabili vārdu savienojumiLēkt no miega (augšā).
- Lēkt no miega (augšā) frazēma — mosties un celties
6.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
6.1.Šķīst, šļakstīties (par ūdeni, dubļiem u. tml.).
7.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Pēkšņi, strauji virzīties prom (no kā), piemēram, pēc atsišanās pret ko (par priekšmetiem).
7.1.Pēkšņi, strauji virzīties ārā (no kurienes) – par priekšmetiem.
8.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Vairākkārt tikt strauji atrautam no pamata un krist atpakaļ (parasti par priekšmetiem); lēkāt2.
Stabili vārdu savienojumiSirds lec (arī lēkā).
- Sirds lec (arī lēkā) — sirds strauji, spēcīgi pukst
9.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Strauji pārsviesties (no viena priekšmeta uz citu) – par uguni, liesmām.
9.1.Strauji virzīties (uz augšu un dažādām pusēm) – par dzirkstelēm.
10.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Parādīties virs horizonta (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
11.sarunvaloda, transitīvs Dejot (strauju deju).
11.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiAcis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres).
- Acis lec (arī kāpj, sprāgst) laukā (arī ārā) no dobuļiem (arī no pieres) frazēma — saka, ja skatās sasprindzināti vai ar lielu ziņkāri
- Lēkt (arī sprāgt) no ādas laukā (arī ārā) sarunvaloda, idioma — 1. Būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)2. Visiem spēkiem pūlēties, censties (ko realizēt, paveikt)
- Lēkt (no jumta) uz ecēšām (retāk ecēšās) sarunvaloda, idioma — rīkoties neapdomīgi
- Lēkt acīs (kādam) sarunvaloda, idioma — 1. Izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī2. lieto: reti Censties būt pretējā dzimuma personas tuvumā, mēģinot piesaistīt sev uzmanību3. lieto: reti Ar kaut ko negatīvu piesaistīt uzmanību; traucēt
- Lēkt gaisā; lēkt uz augšu sarunvaloda, idioma — 1. Klaji izpaust negatīvas emocijas (dusmas, sašutumu, uztraukumu)2. Klaji izpaust pozitīvas emocijas (prieku, sajūsmu)
- Lēkt no biksēm laukā (arī ārā) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — būt nesavaldīgam (parasti dusmās)
- Lēkt starpā idioma — iejaukties, pārtraukt (piemēram, runātāju)
- Lēkt upē (arī ezerā, āliņģī u. tml.) frazēma — slīcināties
- Lēkt uz auguma vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — apvainot, arī darīt pāri
- Lēkt vai no ādas laukā (ārā) sarunvaloda, idioma — 1. Ļoti dusmoties, būt nesavaldīgam (dusmās vai satraukumā)2. Pūlēties visiem spēkiem, darīt gandrīz neiespējamo; pārmērīgi censties
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām
Normatīvais komentārs:Sarunvalodā ir sastopams arī nenoteiksmes saknes lek- lietojums, bet literārajā valodā darbības vārds lēkt jāloka un jāatvasina pēc parauga, kāds dots pie leksēmas lēkt.
Avoti: LLVV, Lfv, ME, Žrg
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja ir skaidras debesis, kopā vērojam, kā saulīte lec.
- Joprojām pārgalvīgi vīrieši lec uz galvas ūdenī un vienkārši pārlauž sprandu.
- Vai tad zaļzemnieki būtu gatavi lēkt ārā no tik labas valdības?
- Vienmēr lecu ar galvu aukstā ūdenī, nemāku un negribu citādāk.
- Lēkt laukā pa logu arī netaisos," smaidot atzīst Streips.