lāsts1
lāsts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lāsts | lāsti |
| Ģen. | lāsta | lāstu |
| Dat. | lāstam | lāstiem |
| Akuz. | lāstu | lāstus |
| Lok. | lāstā | lāstos |
1.Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
1.1.Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
2.Tas, kas nomāc, moka, ļoti apgrūtina, dara (kādu) nelaimīgu, izraisa nelaimi, postu.
Stabili vārdu savienojumiApkraut (ar) lāstiem. Kaķa lāsti debesīs nekāpj.
- Apkraut (ar) lāstiem idioma — nolādēt
- Kaķa lāsti debesīs nekāpj sarunvaloda, idioma — saka par ļauna novēlējumiem, kas nevar kaitēt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču caur lāstu mēs saņēmām daudz svētību," sacīja Nikola.
- Lāsts jums ir uzlikts diemžēl,” tā vēstīja Kristapa tvīts.
- Tā nu pār Latvijas izlasi tagad gūlies „ Valtera lāsts”.
- Rezultātā attālinātais darbs kādam ir svētība, bet citam – lāsts.
- "Bieži vien vaina ir skaudībā, kas iedarbojas kā lāsts.