lāsmojums
lāsmojums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | lāsmojums | lāsmojumi |
Ģen. | lāsmojuma | lāsmojumu |
Dat. | lāsmojumam | lāsmojumiem |
Akuz. | lāsmojumu | lāsmojumus |
Lok. | lāsmojumā | lāsmojumos |
1.Daudzkrāsains nevienmērīgs ne visai spožs vai arī spožs (kā) spīdums, arī nevienmērīgs (kā) spīdums, kas rodas, atstarojot gaismu.
1.1.Nevienmērīgs spīdums, kas rodas, priekšmetam atstarojot gaismu un mainoties tā krāsas toņiem; mainīgas nokrāsas spīdums.
1.2.Īslaicīga, nevienmērīga iespīdēšanās, iemirdzēšanās.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Likās, ka esam satvēruši, uztaustījuši kinoplastikas lāsmojumu.
- Zieda lūpa ir kurpveidīga, atstāvoša, 3-4 cm gara, īsāka par pārējām apziedņa lapām, dzeltena, bet iekšpusē ar sārtbrūnganu lāsmojumu.
- Tā, piemēram, pastāv viedokļi, ka tā nosaukums ir cēlies no ezera melnā lāsmojuma, kā arī, iespējams, no zalkšiem, kas ezerā un tā apkārtnē ir sastopami pietiekoši lielā daudzumā.
- Saulīte jau pazudusi un tikai virs paša ūdens ir sarkanīgs lāsmojums
- Galva un ausis dzeltenīgā rūsas krāsā , pārējais ķermenis melns ar vieglu , pelēcīgu lāsmojumu