lādzīgums
lādzīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lādzīgums | lādzīgumi |
| Ģen. | lādzīguma | lādzīgumu |
| Dat. | lādzīgumam | lādzīgumiem |
| Akuz. | lādzīgumu | lādzīgumus |
| Lok. | lādzīgumā | lādzīgumos |
1.Vispārināta īpašība → lādzīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
2.Vispārināta īpašība → lādzīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rakstura smieklīgumu, lādzīgumu, slēptu pretenciozitāti un kaut ko tādu ( naidu, kaislību?)
- Māsa viņa bērnībā bija tam aizstājusi māti, jo — pie kuras sievietes gan viņš varētu atrast tādu pašaizliedzīgumu, lādzīgumu un gatavību uzupurēties?
- Labais tēvs, ko man piešķīra Dievs ( un kurš no manis nav saņēmis neko citu, tikai pateicību par lādzīgumu, kas, jāteic, gan bija liela), gandrīz no šūpuļa nosūtīja mani uz vienu no saviem nabadzīgākajiem ciematiem un atstāja tur visu laiku, kamēr man bija vajadzīga zīdītāja, pat ilgāk, tā pieradinot pie paša vienkāršākā un nabadzīgākā dzīvesveida: Magna pars libertatis est bene moratus venter.
- Isajevam - draudzīgs lādzīgums.
- Tieši rakstnieka meistarība ir arī tā, kas ļauj šo Klausam raksturīgo lādzīgumu romāna gaitā saskatīt Tila tēlā un viņa izspēlētajos jokos, - piemēram, sirsnības pilni ir joki, kurus Tils adresē Ziemas karalim un, jo īpaši, viņa kundzei.