lādīte
lādīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | lādīte | lādītes |
| Ģen. | lādītes | lādīšu |
| Dat. | lādītei | lādītēm |
| Akuz. | lādīti | lādītes |
| Lok. | lādītē | lādītēs |
Dem. → lāde.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zēnu, protams, pieveic ziņkārība, viņš atver lādīti un...
- Ikviena paaudze atmiņu lādītē noglabās kaut ko savu, tai vissvarīgāko.
- Pašam veikalam ir jāmirdz kā dārgumu lādītei un jāaicina cilvēkus ienākt.
- Džuljeta sēdēja pie tualetes galdiņa ar rotaslietu lādītes saturu izbārstītu visapkārt.
- Es biju Tev atnesusi Tavu muzikālo lādīti, kas izskatījās pēc aitiņas.