kvēpi
kvēps vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vienskaitli lieto neliterārā valodā; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvēps | kvēpi |
| Ģen. | kvēpa | kvēpu |
| Dat. | kvēpam | kvēpiem |
| Akuz. | kvēpu | kvēpus |
| Lok. | kvēpā | kvēpos |
1.Dūmu cieto daļiņu nosēdumi.
1.1.novecojis; joma: poligrāfija Gandrīz tīrs ogleklis, ko iespiežamo krāsu pagatavošanai iegūst, aprobežotā gaisa pievadījumā sadedzinot organiskas vielas un eļļas.
Stabili vārdu savienojumiAizkūp kā kvēps. Kā kvēps.
- Aizkūp kā kvēps idioma — saka, ja kāds ātri, nemanāmi aizskrien, pēkšņi pazūd
- Kā kvēps — noputējis, nosmērējies; netīrs
Avoti: SiV, LLVV, GV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmais ir mehāniskais filts, kas savāc smagos taukus un kvēpus.
- Tajā var rasties kondensāts, kurš radīs bojājumus un kvēpu rašanos.
- Tātad- kurš saņems dūmus, kvēpus, putekļus, dūmgāzes ?.
- Kad seanss beidzās, Jolanta bija nokvēpusi ar sveču kvēpiem. "
- Pēc laika viss ir ar kvēpiem un tad aizdambējas ciet pavisam.