Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vārddarināšanas analīzē netiek iekļauti vārdi, kuros piedēklis nav funkcionējis kā vārddarināšanas formants, bet aizgūts kopā ar vārdu, un notikusi aizgūto elementu reinterpretācija, tos pielāgojot latviešu valodas vārddarināšanas sistēmai, piemēram, vārdos koniņš, zieģelis u. c. Tās ir t. s. kvazimorfēmas, kas nav vienādojamas ar mantotiem afiksiem.
- Protams, dažkārt pa- ir aizgūta vārda sastāvdaļa jeb kvazimorfēma.
- Šādu vārdu dalījums morfēmās ir problemātisks, un sinhroniskā valodas materiāla analīzē uz šādām morfēmām būtu jāatiecina kvazimorfēmu statuss ( Kalnača 2004, 28).
- Tādos gadījumos runā par kvazimorfēmām – tie ir elementi, kas šķietami atgādina latviešu valodas morfēmas, bet nav atdalāmi un vienādojami ar mantotiem afiksiem ( Kalnača 2004, 29).
- Ekscerpējot no korpusa atvasinājumus ar deminutīvu piedēkļiem, parādās ļoti liels aizgūtu vārdu skaits, kuros - iņ- un - īt- ir kvazimorfēmas, tādējādi šie vārdi nav pieskaitāmi pie atvasinājumiem.