kvankšķis
kvankšķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvankšķis | kvankšķi |
| Ģen. | kvankšķa | kvankšķu |
| Dat. | kvankšķim | kvankšķiem |
| Akuz. | kvankšķi | kvankšķus |
| Lok. | kvankšķī | kvankšķos |
Tas, kas kvankš.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pastāv risks, tieši tanī pašā brīdī sev sacīja Raitis Ņauka, ka tas Kvankšķīšu kvankšķis sadomā aizvilkties uz ezeru pirms manis.
- Mums tam bija nepieciešamas vairākas naktis Bet tibetietis noteikti nav kvankšķis, priekš tā viņš ir pārāk nosvērts.
- Pirmais uzradās viens kvankšķis.
- varbūt, ka var piemēriem: 1.suns - aktīvi reaģē uz katru garāmgājēju - rej ( vienvārdsakot, kvankšķis).
- No tādiem suņiem vispār nav jēgas-man kaimiņ kvankšķis rēja,rēja pāris gadu dien dienā kamēr kaimiņ onkas šo ar zil 130 kardānu nosita.