kvancis
kvancis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvancis | kvanči |
| Ģen. | kvanča | kvanču |
| Dat. | kvancim | kvančiem |
| Akuz. | kvanci | kvančus |
| Lok. | kvancī | kvančos |
1.Mazs šunelis.
2.Suns, kas īsi, aprauti rej; suns, kas mēdz apriet (gājējus).
3.Trokšņains, palaidnīgs bērns, pusaudzis, kas mēdz (vārdos) aizskart citus.
4.Neveikls, tūļīgs cilvēks.
Avoti: LE, ViV, EH