kvakšķēt
kvakšķēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvakšķu | kvakšķam | kvakšķēju | kvakšķējām | kvakšķēšu | kvakšķēsim |
| 2. pers. | kvakšķi | kvakšķat | kvakšķēji | kvakšķējāt | kvakšķēsi | kvakšķēsiet, kvakšķēsit |
| 3. pers. | kvakšķ | kvakšķēja | kvakšķēs | |||
Pavēles izteiksme: kvakšķi (vsk. 2. pers.), kvakšķiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvakšķot (tag.), kvakšķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvakšķētu
Vajadzības izteiksme: jākvakšķ
1.Kurkstēt1.
2.Ilgstoši, apnicīgi riet.
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rinkēviča galmam jābeidz kvakšķēt un labāk mācīties no somiem, ka sadzīvot ar kaimiņu, kurš tāds arī paliks.
- Ainas veidotajā ekspozīcijā vardes lec, krāc, kvakšķ, dzied ansamblī, pa pāriem dejo un lūdzas.
- Varžu figūriņas lec, krāc, kvakšķ, dzied ansamblī, pa pāriem dejo un pat lido ar izpletni.