kvēpekle
Lietojuma biežums :
kvēpekle sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kvēpekle | kvēpekles |
| Ģen. | kvēpekles | kvēpekļu |
| Dat. | kvēpeklei | kvēpeklēm |
| Akuz. | kvēpekli | kvēpekles |
| Lok. | kvēpeklē | kvēpeklēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un, kad tie bija beigušies, runcis nolika, atstutēja kvēpekli pret galda kāju, krustu nolika uz galdiņa, paņēma krēslu un apsēdās līdzās Aktierim.
- Svētais tēvs - runcis - pat viņu paslavēja, atkal kārtējo reizi uzsita uz pleca, pašūpoja kvēpekli un teica: " Nu jau tev ar stāstīšanu iet daudz raitāk.
- Par to, ka mācītāja nodomi ir visnopietnākie, liecināja arī tas, ka apstaigājamais loks pa salmu nojumi paplašinājās, ikreiz mācītājs ar kvēpekli tuvojās Liepiņam, kazai un Sunim, ar kvēpekli viņiem gandrīz trāpīdams.
- Runcis taču tikko par cilvēka nāvi bija paziņojis, tāpēc arī tik smagi un grūti šņāca un īpaši jūtīgi kvēpekli pakustināja, un ļoti emocionālas bija tās dūmu strūkliņas, kas no kvēpeklīša cēlās pret krūmājiem un īpaši satrauca Suņa ožu un prātu. "