kvēpēt
kvēpēt 2. konjugācijas darbības vārds; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kvēpēju | kvēpējam | kvēpēju | kvēpējām | kvēpēšu | kvēpēsim |
| 2. pers. | kvēpē | kvēpējat | kvēpēji | kvēpējāt | kvēpēsi | kvēpēsiet, kvēpēsit |
| 3. pers. | kvēpē | kvēpēja | kvēpēs | |||
Pavēles izteiksme: kvēpē (vsk. 2. pers.), kvēpējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kvēpējot (tag.), kvēpēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kvēpētu
Vajadzības izteiksme: jākvēpē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- "Kad mēris tuvumā, tad stipri jākvēpē istabā uz pannas vecas ādas, saku silksnis utt. un tad jāskaita: " Mēra Indriķi!
- Durvis tam allaž bija atvērtas, blakus atradās ūdenspīpe, vai arī nakts vidū bija manāma teju balta migliņa, kas, vienubrīd atveroties logam vai durvīm, kvēpēja gaisā.
- Kad mēris tuvumā , tad stipri jākvēpē istabā uz pannas vecas ādas , saku silksnis u. t. t
- Guļu laikos kvēpējuši istabu , dedzinot tur ļaunuma zāles , perkšuma zāles , matus , ķiplo kus , u