kutināt
kutināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kutinu | kutinām | kutināju | kutinājām | kutināšu | kutināsim |
| 2. pers. | kutini | kutināt | kutināji | kutinājāt | kutināsi | kutināsiet, kutināsit |
| 3. pers. | kutina | kutināja | kutinās | |||
Pavēles izteiksme: kutini (vsk. 2. pers.), kutiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kutinot (tag.), kutināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kutinātu
Vajadzības izteiksme: jākutina
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kut.
1.1.Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
1.2.intransitīvs
1.3.Viegli satraukt, uzbudināt (parasti patīkami).
Stabili vārdu savienojumiKutināt sirdi. Smejas kā kutināts.
- Kutināt sirdi — 1. Izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)2. Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- Smejas kā kutināts frazēma — saka, ja kāds nevaldāmi smejas
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tam visam bija nervus kutinoša piegarša,” viņš nenoliedz. „
- Taču svētdiena aktrisei iesākās ar ļoti nepatīkamu un nervus kutinošu notikumu.
- Nevajag pat nekam notikt, vajag tikai iebiedēt, kutināt nervus.
- Ātrāko sportistu vidū bija vērojama nervus kutinoša cīņa līdz pēdējai sekundei.
- Leo mēdza dauzīties, ķert manu māsu un viņu kutināt.”