kuslums
kuslums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuslums | kuslumi |
| Ģen. | kusluma | kuslumu |
| Dat. | kuslumam | kuslumiem |
| Akuz. | kuslumu | kuslumus |
| Lok. | kuslumā | kuslumos |
Vispārināta īpašība → kusls, šīs īpašības konkrēta izpausme; vārgums.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Uztvert darbu kā patstāvīgu vērtību traucē zināms izpildījuma kuslums.”
- Jauniķēm tādi patīk — no tādiem dveš spēks, nevis kuslums kā no līdzās esošajiem pūtainajiem vienaudžiem, pēdīgajiem antiņiem, gatiņiem, cibiņiem.
- Ja no valdības gāzēju un Saeimas atlaišanas iniciatoru puses šāda retorika ir pašsaprotama, tad valdošo skaidrošanas kuslums un piekoptā strausa politika ir vienkārši cieņu neradoša.
- , ko , attaisnojot savu gļēvumu un kuslumu , dēvējam par cilvēcisku 2 , faktiski pārlieku cilvēcisku
- Kritieni tiešām pastīvi kau kā dikti varēja izjust ziemā iekrāto kuslumu ViktorsV 7 200 5 4 20 13 3 31 9 vilnis reģistrēts