kurtulēns
kurtulēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kurtulēns | kurtulēni |
| Ģen. | kurtulēna | kurtulēnu |
| Dat. | kurtulēnam | kurtulēniem |
| Akuz. | kurtulēnu | kurtulēnus |
| Lok. | kurtulēnā | kurtulēnos |
Jauns medību suns.
Avoti: EH