kurlausis1
kurlausis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kurlausis | kurlauši |
| Ģen. | kurlauša | kurlaušu |
| Dat. | kurlausim | kurlaušiem |
| Akuz. | kurlausi | kurlaušus |
| Lok. | kurlausī | kurlaušos |
Nedzirdīgs, pakurls cilvēks.
Avoti: SiV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- kurlausis kāds uz ielas