kurēties
kurēties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kuros | kuramies | kurējos | kurējāmies | kurēšos | kurēsimies |
| 2. pers. | kuries | kuraties | kurējies | kurējāties | kurēsies | kurēsieties, kurēsities |
| 3. pers. | kuras | kurējās | kurēsies | |||
Pavēles izteiksme: kuries (vsk. 2. pers.), kurieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kuroties (tag.), kurēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kurētos
Vajadzības izteiksme: jākuras
1.Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
1.1.Būt uguns iedarbībā, degt (par kurināmo).
1.2.Degot radīt siltumu, gaismu (par uguni).
Stabili vārdu savienojumiJo uguni biksta, jo labāk kuras.
- Jo uguni biksta, jo labāk kuras apvidvārds, idioma — jo cilvēku vairāk kaitina, jo vairāk viņš dusmojas
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Istabā kurējās krāsns, un liesmu atblāzma meta spožumu logu rūtīs.
- Viens būs te, tur gatavosim, tas kurēsies visu nakti.
- Lielais lauku virtuves katls kurējies turpat ceļa tuvumā un saruna īsa.
- Sarkanu ķieģeļu viesistabā kurējās kamīns, uguns atspīdumi līksmi mirguļoja uz sienām.
- Vairākas reizes vasarā kurēsies arī slavenā Latgales podnieka Andreja Paulāna ceplis.