kuprītis
kuprītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuprītis | kuprīši |
| Ģen. | kuprīša | kuprīšu |
| Dat. | kuprītim | kuprīšiem |
| Akuz. | kuprīti | kuprīšus |
| Lok. | kuprītī | kuprīšos |
kuprīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuprīte | kuprītes |
| Ģen. | kuprītes | kuprīšu |
| Dat. | kuprītei | kuprītēm |
| Akuz. | kuprīti | kuprītes |
| Lok. | kuprītē | kuprītēs |
Cilvēks, kam ir kupris1.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ludmilas gadījumā mugura ir maksimāli iztaisnota, tomēr neliels kuprītis saglabājies.
- Vai – ka es esmu “ kuprītis”, bet pārējie ir Klūniji un Banderasi.
- – Viņš bija kuprītis, strādātājs nebija.
- Kur pazudusi steļļu klaudzoņa, kas reiz skanēja no kambara, kur strādāja kuprītis Pasilji?
- 3. Ignis Šeiņus ( 1889 - 1959) " Kuprītis" ( 1931) - 160 lpp.