kupelēt
kupelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; joma: tehnikaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kupelēju | kupelējam | kupelēju | kupelējām | kupelēšu | kupelēsim |
| 2. pers. | kupelē | kupelējat | kupelēji | kupelējāt | kupelēsi | kupelēsiet, kupelēsit |
| 3. pers. | kupelē | kupelēja | kupelēs | |||
Pavēles izteiksme: kupelē (vsk. 2. pers.), kupelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kupelējot (tag.), kupelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kupelētu
Vajadzības izteiksme: jākupelē
Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
Avoti: LLVV