kunkulītis
kunkulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kunkulītis | kunkulīši |
| Ģen. | kunkulīša | kunkulīšu |
| Dat. | kunkulītim | kunkulīšiem |
| Akuz. | kunkulīti | kunkulīšus |
| Lok. | kunkulītī | kunkulīšos |
Dem. → kunkulis.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- “Sajūta, kad mazo kunkulīti uzliek uz krūtīm ir neaprakstāma.
- Sprādziens pasaules telpā izšķaida lielāko daļu vielas, atliek kunkulītis.
- "Redzētais dzīvē saskanēja ar bildēm, tāds pats kunkulītis vien bija.
- Tad tētis kunkulītim glaudīs galvu, spēlēsies ar mazajām pēdiņām.
- Visu saraus kunkulīšos, caur marli notecina, ieliek bļodiņā un uzliek slogu.