kunkstēt
kunkstēt 3. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kunkstu | kunkstam | kunkstēju | kunkstējām | kunkstēšu | kunkstēsim |
| 2. pers. | kunksti | kunkstat | kunkstēji | kunkstējāt | kunkstēsi | kunkstēsiet, kunkstēsit |
| 3. pers. | kunkst | kunkstēja | kunkstēs | |||
Pavēles izteiksme: kunksti (vsk. 2. pers.), kunkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kunkstot (tag.), kunkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kunkstētu
Vajadzības izteiksme: jākunkst
1.intransitīvs Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
2.transitīvs Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slimnieku piestūķēts pilns gaitenis, viņi kunkst un lokās kā tārpi.
- Strovs paslēpa seju plaukstās un kunkstēdams šūpojās uz priekšu un atpakaļ.
- Ja atslēgas mums klunkstētu, tās pēc burta zuduma varētu kunkstēt.
- — Reizēm atnāku mazgāties un dzirdu, kā kāda kunkst.
- Nebrauc, - kunkstēju, bet viņa jau bija nolikusi klausuli.