kumelēns
kumelēns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kumelēns | kumelēni |
| Ģen. | kumelēna | kumelēnu |
| Dat. | kumelēnam | kumelēniem |
| Akuz. | kumelēnu | kumelēnus |
| Lok. | kumelēnā | kumelēnos |
Kumeļš (parasti jauns, mazs).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vaļā gāja vispārēja bilžu aplūkošana, zirgi apbrīnoja lācēnus un lāči kumelēnus, tomēr visvairāk lielīja Sīmu un Sirli.
- Visapkārt valdīja tāds klusums, kur zvirbuļu čirksti smiltīs izskanēja kā kliedziens, bet tālajās ganībās kumelēni zvaigāja kā sutas dampji.
- Arī daudzviet citur valda priecīga kņada - pirms pāris dienām melnu kumelēnu sagaidījusi baltā poniju ķēvīte Prelūdija, lemuru un Galapagu bruņrupuču ekspozīcijā mazulis kaķu lemuriem…
- Es vaicāju, bet nepagūstu atvērt muti, kad viņš atbild manā vietā, lai bērnus nevedot uz pilsētu, lai atstājot pie viņa tēva Birzkalnos, lai bērni sasmeļoties spēku skolai un izskrienoties kā jauni kumelēni.
- Dēlēns uzcēlās ar sāpošu galvu, it kā tai būtu pārskrējis straujš kumelēns, atsperdamies pret puisēna pieri ar visiem četriem pakaviem.