kulstaunīca
kulstaunīca sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kulstaunīca | kulstaunīcas |
| Ģen. | kulstaunīcas | kulstaunīcu |
| Dat. | kulstaunīcai | kulstaunīcām |
| Akuz. | kulstaunīcu | kulstaunīcas |
| Lok. | kulstaunīcā | kulstaunīcās |
1.Rāmis uz kura izklāj linus kulstīšanai.
2.Linu kulstāmais koks.
3.Pļāpa, tenkotājs.
4.Nemierīgs cilvēks, kas labprāt klaiņo apkārt.
Avoti: ME