kulminēt
kulminēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | kulminēju | kulminējam | kulminēju | kulminējām | kulminēšu | kulminēsim |
| 2. pers. | kulminē | kulminējat | kulminēji | kulminējāt | kulminēsi | kulminēsiet, kulminēsit |
| 3. pers. | kulminē | kulminēja | kulminēs | |||
Pavēles izteiksme: kulminē (vsk. 2. pers.), kulminējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: kulminējot (tag.), kulminēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: kulminētu
Vajadzības izteiksme: jākulminē
1.Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
2.joma: astronomija Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt pirmā vēl nav kulminējusi, kamēr otrā – jau rezumējusi?
- Protesti kulminēja ar asiņainām protestētāju un drošībnieku sadursmēm 2014. gada februārī.
- Tchaikovsky" turneja ar iespaidīgu šovu kulminēs " Arēnā Rīga".
- 20. gs. 20. gadu vidū Eiropā kulminēja jauns stils art déco.
- Otrkārt, traucē didaktika, kas kulminē fināla repojamā dziesmiņā.