kukurznis
kukurznis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kukurznis | kukuržņi |
| Ģen. | kukuržņa | kukuržņu |
| Dat. | kukurznim | kukuržņiem |
| Akuz. | kukurzni | kukuržņus |
| Lok. | kukurznī | kukuržņos |
1.Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
2.Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
Avoti: LLVV, Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - iešņācās Mediveiša, paķēra kukurzni un laida ar to aklajam.
- No ceļa ne vēsts, apkārt krūmi, zem kājām kukuržņi.
- Ķeras aiz katra kukuržņa,” viņa ar humoru nosaka.
- Sēlijā audzis, viņa valoda veļas zema un apaļa kā māla kukuržņi.
- Lēkā pa kukuržņiem kā slapjš, dīvaini izliekts circenis ar apaļu alus vēderu.