kukulis
kukulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kukulis | kukuļi |
Ģen. | kukuļa | kukuļu |
Dat. | kukulim | kukuļiem |
Akuz. | kukuli | kukuļus |
Lok. | kukulī | kukuļos |
kukulītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; deminutīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kukulītis | kukulīši |
Ģen. | kukulīša | kukulīšu |
Dat. | kukulītim | kukulīšiem |
Akuz. | kukulīti | kukulīšus |
Lok. | kukulītī | kukulīšos |
1.Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
3.Nauda vai materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest kukuli.
- Izspiest kukuli kolokācija — panākt, ka (kāds) iedod kukuli
4.sarunvaloda Apaļš, arī iegarens veidojums (piemēram, muskulis).
Stabili vārdu savienojumiCiema kukulis.
- Ciema kukulis kolokācija — ciemakukulis
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Maksāt kukuļus, lai iegūtu kontraktus, bija ierasta kompānijas prakse.
- Uz jautājumu – kam jūs šogad esat bijis spiests dot kukuli?
- Mūsdienu pasaulē tavs dāsnais pārsteigums var vienā rāvienā pārtapt bīstamā kukulī.
- Kukulis esot piedāvāts partijas " Jaunais laiks" deputātei Ivetai Blauai.
- Arī citās valstīs aptaujātie atzinuši, ka kukuļus visbiežāk devuši policijai.