kukaragas
kukaragas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis; parasti formā: lokatīvs, daudzskaitlisLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | kukaragas |
| Ģen. | kukaragu |
| Dat. | kukaragām |
| Akuz. | kukaragas |
| Lok. | kukaragās |
kukuragas sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; tikai formā: daudzskaitlis; parasti formā: lokatīvs, daudzskaitlis; lieto: retākLocīšana
| Dsk. | |
|---|---|
| Nom. | kukuragas |
| Ģen. | kukuragu |
| Dat. | kukuragām |
| Akuz. | kukuragas |
| Lok. | kukuragās |
Tā (nest, ņemt u. tml.) uz muguras, ka nesamais cilvēks apņem rokām nesēja kaklu un nesējs saņem nesamā kājas.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārliecinājusies, ka turos uz kājām, māte laiž atkal savu dēlu man kukaragās.
- Apakšbikses ar ruksīšiem bija uzlēkušas tam kukaragās un stūrēja lidojošo kreklu tieši uz vannasistabu.
- Salmenīte centās turēties līdzi, kad Elviss ar Čībiņu kukaragās rikšoja atpakaļ uz lielo ceļu.
- Ērti iekārtojos tētim kukaragās, braši vicināju roku un komandēju: „ Nū, nū!
- Uz skolu – kukaragās