kuža
kuža sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kuža | kužas |
| Ģen. | kužas | kužu |
| Dat. | kužai | kužām |
| Akuz. | kužu | kužas |
| Lok. | kužā | kužās |
1.Zirgs, kumeļš.
2.Grabažas, muļķīgas, nevajadzīgas lietas, blēņas, lupatas.
3.Lempīgs, neveikls radījums.
Avoti: ĒiV, ME, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Labi, pabučojās pēc ballītes ar kaut kādu sīku kužu, pat pabāza šai rokas zem džemperīša un cičus apgrābstīja...
- Piemēram, vārds “ bičeris”, izrādās, nozīmē – denaturētā spirta dzērājs, “ bībelīte” – spēļu kārtis, “ cverķis” – maza auguma cilvēks, “ fide” – mīļākā, “ fuļīte” – maize, “ ģirbuks” – kārtībnieks, “ haferis” – zaglis, “ klavierētājs” – pircēju apkrāpējs, “ kontrovska” – prostitūta, “ kuža” – laucinieks, “ ķieģeļi biksēs” – nobīties, “ lācis” – seifs, “ paņuška” – kokaīns, “ pīpe” – revolveris, “ puškars” – melis, “ pārtikt no slapjās maizes” – gūt ienākumus kā suteneram, “ silfuronijs” – denaturētais spirts, “ šmarīte” – mīļākā, “ tuseris” – kauslis un “ žļebis” – nederīgs cilvēks.
- Haferis ar fidu ņem uz muļķi kužu – dīvainākie ulmaņlaiku noziegumi