kušņāties1
kušņāties apvidvārds
Lēni, ar pūlēm, ar grūtībām kustēties, arī censties izkļūt (no kurienes, kur).
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai viens liels un dzeloņains dzīvnieks pikti kušņājās savā slēptuvē un sprauslāja uz mēnesi.
- Lai varētu gulēt, vispirms jāpieradina ķermenis pussēdus stāvoklim, tad nevar kušņāties daudz, uzreiz slikti.