kuģelis
kuģelis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kuģelis | kuģeļi |
Ģen. | kuģeļa | kuģeļu |
Dat. | kuģelim | kuģeļiem |
Akuz. | kuģeli | kuģeļus |
Lok. | kuģelī | kuģeļos |
1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa Mazs, arī nolietots kuģis.
2.apvidvārds Rīvētu kartupeļu sacepums.
3.apvidvārds Jaunpiena sacepums.
Avoti: MLVV, BB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuģelis labi garšos arī, kad būs atdzisis.
- Tikko kuģelis no sēkļa bija nost, viņš nometa striķa galu un ņēma kājas pār pleciem.
- Kamēr viņi brauca pa Adrijas jūru, Šnicele nemitējās brīnīties, no kurienes šī zivju smirdoņa, jo kuģeļa kravā bija tikai kontrabanda.
- Pēc Maratonas kaujas, kurā grieķi pamatīgi sadeva pa kaklu persiešiem, pēdējie steidzās kāpt savos kuģeļos un gribēja laisties, kur acis rāda, taču drosmīgais Kinageirs ieķērās viena kuģa galā un nelaida.
- Tā kā bijām izsalkuši pēc garā ceļa, muzejā nogaršojām Latgales kulinārā mantojuma " brīnumus" - kuģeļus, pancakus ar cymusu, asuškas, sieru, sviestu, zāļu tēju un šmakovku jeb degvīnu.