krāciens
krāciens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | krāciens | krācieni |
| Ģen. | krāciena | krācienu |
| Dat. | krācienam | krācieniem |
| Akuz. | krācienu | krācienus |
| Lok. | krācienā | krācienos |
1.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt1.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt2.
3.Īslaicīga vienreizēja skaņa → krākt3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Gārguļojošie mirstošā lopiņa krācieni, liekas, jūs varēja pataisīt trakus.
- Tad ir viens krāciens, žāva un kāja atļimst bezspēkā.
- Pēc desmit sākat uztraukties, bet nākamo krācienu jau sagaidāt ar atvieglojumu.
- Ieklausoties daudz kas noskaidrojās: mājiņas sienas viegli trīcēja iespaidīgu krācienu iespaidā.
- Pa vidu starp diviem krācieniem man šķita, ka dzirdu viņas aizsmakušos smieklus.