krustakmens
krustakmens vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | krustakmens | krustakmeņi |
Ģen. | krustakmens | krustakmeņu |
Dat. | krustakmenim | krustakmeņiem |
Akuz. | krustakmeni | krustakmeņus |
Lok. | krustakmenī | krustakmeņos |
Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai – liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas gan ir devis tur esošajām mājām nosaukumu „ Krustakmens”.
- Pret krustakmeni atspiedušās, abas vilka elpu vēl dziļāk kā zvejnieki velk tīklu.
- Bija krustakmeņi, otrs variants bija koka robežzīme.
- Mazdēls uz ceļa atrada mazu krustakmeni, gredzenakmeni.
- Par robežzīmes centru var izmantot arī krustakmeni, dzelzsbetona vai koka stabu.