kroplums
kroplums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kroplums | kroplumi |
Ģen. | kropluma | kroplumu |
Dat. | kroplumam | kroplumiem |
Akuz. | kroplumu | kroplumus |
Lok. | kroplumā | kroplumos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Cauri nelietībai vīd viņas cilvēciskās sāpes par pašas kroplumu un bezatbalss mīlestību.
- Viņa nevarēja ciest nekādu kroplumu; no sāpēm un redzot asinis, viņa ģība.
- Ne tikdaudz kristīgā audzināšana vai tradīcijas, bet pašas kroplums viņai devis šķīstsiržu cilvēka oreolu.
- Aristotelis domāja, ka smiešanās ir rados ar neglītumu un pazemojumu, Frānsiss Bēkons pirmajā vietā min kroplumu.
- Tas ir bīstams aspekts – vai tas, ko radām, pasaulē ienes kroplumu vai ko estētiski baudāmu, virzošu.